Gandrīz katrs no mums ir dzirdējis pieminam Septiņus pasaules brīnumus, tomēr tikai nedaudzi spētu tos nosaukt. Skaitlim “septiņi” vienmēr tikusi piešķirta īpaša nozīme, bet kāpēc no visām iespējamajām būvēm tika izvēlētas tieši šīs? 5. gs.p.m.ē.sengrieķu vēsturnieks Hērods un 3.gs.p.m.ē.zinātnieks Kallimahs radījuši pirmos zināmos septiņu brīnumu sarakstus,taču tie nav saglabājušies līdz mūsdienām.Mūsdienās pazīstamais 7 brīnumu saraksts sastādīts viduslaikos,kad lielākā daļa minēto objektu vairs nepastāvēja.Vienīgais no septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Gīzas piramīdas.Ir apstiprināts, ka no atlikušajiem brīnumiem pastāvējuši pieci, šaubas, drošu vēsturisku liecību trūkuma dēļ, izraisa Babilonas gaisa dārzi. Gīzas piramīdas.
Gīzas piramīdas ir vienīgais no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tās atrodas Gīzā pie Ēģiptes galvaspilsētas Kairas. Lielākā no piramīdām ir 138 metrus augstā Hafu piramīda, kura bija augstākā celtne pasaulē līdz pat Viduslaikiem.
Babilonas gaisa dārzi.
Babilonas gaisa dārzi atradās Eifratas upes austrumkrastā, mūsdienu Irākas teritorijā, tie celti ap 6. gs. p.m.ē. un gāja bojā pēc 1. gs. m.ē. Saskaņā ar leģendu tā bija valdnieka Nebukadnecara II dāvana pēc dzimtenes dabas skumstošajai sievai. Dārzu aptuvenā platība bija 1 km2 un tie bija izveidoti uz septiņām terasēm, kas pacēlās viena pāri otrai 22 metru augstumā. Bojā iešanas cēlonis-zemestrīce.
Artemīdas templis Efesā .
Artemīdas templis atradās Efesā pie Egejas jūras mūsdienu Turcijā. Templis celts no marmora, kuru ieguva 12 km no pilsētas robežas ap 5. gs. p.m.ē. Bluķi tika apstrādāti ieguves vietā, tiem abos galos izurba caurumus, kuriem pierīkoja asis ar riteņiem.Tempļa izmēri-18 metrus augsts, 110 metru garš un 55 metrus plats, kopumā templis sastāvēja no 127 kolonām. Tika izmantots dažādām vajadzībām.Templis eksistēja līdz 263. g.p.m.ē., kad Efesā ieradās goti. Tie zaga visu, pat kolonas. Bizantijas laikā templi izdemolēja kristieši, kas sasita statujas, mākslas darbus un citus priekšmetus un izmantoja marmoru savu baznīcu celtniecībai. Bojā iešanas cēlonis-ugunsgrēks.
Zeva statuja Olimpijā.
Zeva statuja atradās 466. - 456. gadā p.m.ē. celtajā Zevam veltītajā doriskajā templī. Pēc Zeva svētnīcas padomes lūguma to ap 435. gadu p.m.ē. To izgatavoja sengrieķu tēlnieks Feidijs. Statuja gāja bojā laika posmā starp 5. - 6. gs. m.ē. Bojā iešanas cēlonis-ugunsgrēks.
Halikarnāsas mauzolejs.
Mauzolejs bija Kārijas novada valdnieka Mausola un viņa māsas un sievas Artemisijas II kapenes. Tās celtas ap 350. gadu p.m.ē. viņa valdījumu centrā Halikarnāsā, mūsdienu Turcijā. Celtnei bija divi stāvi,aptuveni 45-50 metrus augsti: pirmajā stāvā atradās sarkofāgs ar mirušo,otrajā stāvā-aizlūgumu templis. Kapenēm bija bagātīgs skulpturālais rotājums. Boja iešanas cēlonis-zemestrīces.
Rodas koloss.
Rodas koloss bija sengrieķu saules dieva Hēlija statuja, kura atradās Rodas salā Grieķijā. Statuja stāvēja uz 15 metrus augsta,marmora postamenta. Tā bija veidota no bronzas plāksnēm ap akmens un dzelzs kostrukcijām, aptuveni 30-35 metrus augsta. Statuja tika celta no 292.-280. g. p.m.ē. un gāja bojā 224. g. p.m.ē. Bojā iešanas cēlonis- zemestrīcē, taču tās paliekas saglabājās vēl apmēram 800 gadus līdz 654. gadā Rodu iekaroja arābi un statujas paliekas pārkausēja.
Aleksandrijas bāka.
Bāka tika celta Ptolemaja II Filadelfa valdīšanas laikā Aleksandrijā Ēģiptē (284. – 246. g. p.m.ē.). Tā atradās Farosas salas austrumu daļā pie Aleksandrijas ostas.Bākas augstums bija 115-120 metri. Bojā iešanas cēlonis- zemestrīce.
